Jumat, 20 April 2012

Ambassador Fergin spoke at the opening of the seminar “Economic Development in Timor-Leste

Embaixadora Fergin ko’alia iha serimónia abertura ba semináriu nasional “Dezenvolvimentu Ekonomia Timor-Leste: Ohin no Futuru” koordenadu husi Luta Hamutuk, Institutu Timor-Leste ida ne’ebé komete ba justisa ekonómika no partisipasaun públika, ho respeitu ba valor demokrasia, igualdade no transparénsia. Semináriu ne’e hetan suporta husi fundus kiik Embaixada Estadus Unidus nian no partisipante sira inklui organizasaun estudante, ONG lokal, no administrador distritu sira.  
---------------------------------------------------------------------------------
Ambassador Fergin spoke at the opening of the seminar “Economic Development in Timor-Leste: Present and Future” coordinated by Luta Hamutuk, a Timor-Leste Institute committed to economic justice and public participation, with respect for the values of democracy, equality and transparency. The workshop was supported by a U.S. Embassy small grant and participants included student organizations, local NGOs, and district administrators.

Rabu, 04 April 2012

Promoting Social Accountabilty

Dili, Kablakihun 
04-04-2012 (RWI newsletter "April/May 2012")

Wd
 

Ms. Oly (RWI) make apresentation "International standard & code in EI"  
Directur Luta Hamutuk "Mericio AKARA" say that RWI, together with local partners, conducted two workshops to promote social accountability in the extractive industries—one in Phnom Penh, Cambodia, from 9-10 February, and one in Dili, Timor Leste, from 27-28 February. In collaboration with ANSA EAP, RWI has been promoting a social accountability approach in four target countries: Cambodia, Indonesia, the Philippines and Timor Leste.


RWI, together with local partners, conducted two workshops to promote social accountability in the extractive industries—one in Phnom Penh, Cambodia, from 9-10 February, and one in Dili, Timor Leste, from 27-28 February. In collaboration with ANSA EAP, RWI has been promoting a social accountability approach in four target countries: Cambodia, Indonesia, the Philippines and Timor Leste.


Kamis, 29 Maret 2012

GOVERNU FOIN EZEKUTA 13.5% HUSI OGE 2012

Kablakihun-TP 28/03/2012
Wn

Tuir Rezultadu Monitorizasaun ONG Luta Hamutuk (LH) ba Orsamentu 2012, katak Governu Foin Ezekuta 13.5%.

Husi ami nia monitorizasaun ba orsamentu 2012, hahu fulan Janeiru to’o Marsu, governu foin ezekuta 13.5%, husi orsamentu 2012 ho montante billiaun $1.6, informa Direktur Ezekutivu Luta Hamutuk (LH) Merecio Akara iha konferensia Imprensa tersa (27/03) iha Farol Dili.

Tuir nia, ba orsamentu tinan 2012 governu halo planu no programa prioridade ba area hitu, hanesan infrastruktura baziku,dezenvolvimentu Rural,dezenvolvimentu rekursu Humanu,Asesu Justisa inklui buat seluk tan, maibe tanba membrus governu preokupa ho aktividade kampanha ba Presidensia, agora tama segundu ronde no sei iha elisaun Parlamentar ifa ne’e deficil atu governu ezekuta orsamentu hotu.

Tan ne’e, Luta Hamutuk fiar katak Abril to’o Dezembru (fim do ano) governu sei la konsege ezekuta orsamentu hotu diak, tanba membrus ho governu rasik sei infrenta hela aktividade Prezidensial no Legislativa nebe sei prejudika kualidade ezekusaun orsamentu 2012.

Nia haktuir, relasiona ho agenda politika ba festa demokrasia ba elisaun Prezidensial no Parlamentar, LH preokupa tebes ho kualidade ezekusaun orsamentu jeral do estadu ba ano fiscal 2012.

Ami preokupa tebes ho kapasidade governu atu ezekusaun orsamentu jeral ano lektivu 2012. Entertantu Deputadu Bankada Fretilin Inacio Moreira, reforsa katak, sei liu ona trimestral maka governu AMP foin ezekuta orsamentu 2012 atinji 13.5% entaun governu AMP mak tenki responsablidade.

Se ida ne’e akontense, ami sei husu governu AMP lidera husi Primeiru Ministru Xanana Gusmao tenki mai esplika iha Parlamentu Nasional(PN) sa tan elisaun Prezidensial no Parlamentar hau fiar katak sira sei la ezekuta hotu.

SEIDAUK IHA POSIBILIDADE BA GOVERNU ATU DEVE OSAN


Kablakihun TP-28-03-2012
dw


Direktur ezekutivu ONG Luta Hamutuk (LH) Mericio Akara hatetn, seidauk tempu governu atu deve osan husi nasaun seluk atu hala’o dezenvolvimentu iha rai laran, tanba osan iha fundu petroliu sei sufisienta para atu hala’o dezenvolvimentuSeidauk iha nesesidade governu atu deve osan husi nasaun seluk tanba agora ita nia fundu petroliu besik ona 10 billoens, ida ne’e sei sufisiente para atu hala’o dezenvolvimentu iha rai laran, “dehan nia ba Timor Post iha sede Luta Hamutuk Farol- Dili Tersa (27/03).

Fundu petroleum besik ona 10 billoens foin mai husi mina matan bayu undan, sei maneja didiak, hanesan tinan ne’e, foti 95% husi fundu petroliu, tanba ne’e mak orasmentu 2012 sa’e ba biliaun $1.6.

Sei maneja didiak, bele ezekuta hodi responde dezenvolvimentu iha rai laran, maibe tanba inkapasidade husi governu, orsamentu estadu ezekuta la to’o 100% 

Nune mos preokupasaun Program Manajer Luta Hamtuk, Elio Perera hateten, desde tinan kotuk, governu iha politika atu deve sosiedade sivil kontra tebes tanba ba future sei lori tusan ba governu foun.

Maibe tinan ne’e, ami sei kontinua kontra tanba ita nia osan iha fundu petroliu sei sufisiente atu hala’o dezenvolvimentu iha rai laran, duke deve, sei lori tusan ba futuru.

NATIONAL SEMINAR on Economic Development Policy in Timor-Leste: Past, Present, and Vision for the Future

In cooperation with the U.S. Embassy in Timor Leste, Luta Hamutuk Institute will hold a National Seminar on “Economic Development Policy in Timor Leste: Past, Present, and Vision for the Future”, where the speakers are from the Ministry of Economy and Development and President of Commission C "commission of economic, finance and anti-corruption" of the National Parliament.

The seminar will be attended by local authorities from the District of Aileu, Liquisa and Dili, national and international NGOs, academics and university students, LH’s focal point and international agencies in Timor Leste.

We invite friends who are interested in economic development policy issues to join us at Salão João Paulo II, Comoro on April 3, 2012. Your contributions of ideas are very important to find exact solutions of the model of economic development for our beloved country. 

by: Kablakihun-www.lutahamutukinstitute.org

Dezenvolvimentu Ekonomi Lao Diak, Presiza Ezekusaun OJE hosi PN


Kablakihun, Dili TP 28-03-2012
Wn 

DILI - Directur Luta Hamutuk Mericio Akara hatete dezenvolvimentu ekonomia no infrastrutura iha Timor Leste atu lao diak maka governu tenke ezekuta  orsamentu nebe governu aprova hosi Parlamentu Nasional (PN) ho montante nebe bo’ot.

Hau hanoin ita nia nasaun oras ne’e dadauk sei hasoru hela problema hanesan dezenvolvimentu ekonomia no Infra Strutura, ami nia hare ita nia Governu sira fo importansia liu ba festa demokrasia hodi halo promosaun politaka ba ema hotu, ida maka sai prekupasaun bo’ot ba ami, tamba labele resolve problema ekonomia iha rai laran, no festa demokrasia halo ema kontente maibe tempurariu deit fila ba uma nia tenke buka hahan, tan ne’e maka ita  labele dehan sei la resolve dezenvolvimentu ekonomia,” dehan nia liu husi konferensia da imprensa iha nia knar fatin, Farol Dili, tersa (27/3/2012.

Relasiona ho buat sira ne’e maka ami hakarak husu ba Guvernu atu tau prioridade liu ba Dezenvolvimentu ekonomia iha rai laran, karik ita hakarak kombate pobreza no mos populasaun nia moris iha ekonomia, tinan ne’e  Governu aloka orsamentu nebe bo’ot tebes U$ 1.6 Milioens kompara ho tinan seluk tinan ne’e maka alokasaun bo’ot liu karik maneza didiak maka sei resolve problema ekonomia iha rai laran iha tinan ne’e.

Maibe hela deit fulan hirak Guvernu ida ne’e atu remata tinan fiscal ida ne’e no estadu no realidade Governu Estadu no ema hotu preokupa liu ba elisaun ema maka kandidataan kontenti atu buka simpatia hodi manan poder, maibe sira nunka koalia oinsa atu ezekuta osan ne’e no festa demokrasia sei iha segundu ronde tan ne’e tempu barak liu ita atu gasta osan sira ne’e,” dehan Akara.
Tuir nia katak Governu rasik mos la fo importansia ba osan sira ne’e tamba PDHJ no CAC mos koalia Governu barak maka ba involve iha prosesu kampania no ura bele hanoin sira iha tempu ka lae atu halao sira nia knar hodi hare solusaun ba edekusaun orsamentu nee sira foin ezekuta milao 226.9 Dollar Amerikanu.
Iha fatin hanesan Elio Pereira Guimaraens mos hatutan katak oras ne’e dadauk ita nia governu sira sibuk  liu ba festa demokrasia ka hanoin ba povu nia moris.

Tamba ne’e iha buat barak nebe Luta Hamutuk hakarak atu deklara katak atu labele pridezika ba buat nebe fo impaktu ba povu nia moris tenke ezekuta orsamentu nebe ho montante bo’ot hetan aprovasaun hosi Parlamentu Nasional, atu nune buat hotu bele lao tuir nia dalan liu-liu Ekonomia no Infra Strutura atu lao diak iha Nasaun Timor Leste,” dehan nia.

Nune mos Estefanu Gomes mos hatutan katak durante ne’e Governu sira la dun rau importansia ba ekonomia rai laran sira sibuk  deit ho kampania kandidatura sira nian no sira nunka hare ba povu nia moris ne’e lao oinsa. “Tamba ita hare PN aprova osan barak maibe Infra Strutura mos to oras sei kontinua paradu Estrada kontinua taka kuak loke kuak la iha mudansa  maske orsamentu ne’e bo’ot tebes  maibe realidade laiha fakar  osan deit” Dehan nia
by; Kablakihun-Len/Jef.  

Rabu, 28 Maret 2012

LUTA HAMUTUK "KONSIDERA GOVERNU HALO KRIME"

Kablakihun,   Jornal Diario Nasional loron 
dili; 27/03/2012
dW

Instituisaun Luta Hamutuk ne’ebe mak durante ne’e hala'o advokasia no monitoring ba justisa ekonomia iha rai laran, konsidera Governu halo krime, tanba fos 2010 fahe fali iha 2012


"Mericio Akara" hateten, hahalok ne’e "Krime kontra sistema Finanseiru" tanba  LOHIN POVU  no SUBAR FOS ba PUBLIKU. “Iha tempu ne’ebe mak povu sente presija liu fos, Governu dehan fos laiha ona. Mais agora besik eleisaun no iha tinan 2012 tiha ona mak Governu foin hasai fos tinan 2010 nian, hodi fahe ba povu”, hateten Director Luta Hamutuk Mericio Akara ba jornal Nacional Diario iha nia servisu fatin Palapaço Dili Segunda (26/03) wainhira husu nia komentario kona ba politika Governu fahe fos ba benefisiariu sira iha Dili. 


Antes ne’e Xefi Suku Bemori "Afonso da Cruz" husi Sub-distritu Nain Feto hateten katak, fos ne’ebe benefisiariu sira simu ne’e la’os fos tinan 2012 nian, maibe tinan 2010 nian hodi ba fahe ba feto faluk no oan kiak sira, no ba sira ne’ebe mak kbi’it la to’o hodi sustenta sira nia familia. 

Alende ne’e benefisiariu sira balun mos hato’o sira nia lamentasaun katak, politika governu fahe fos ba sira ne’e parte ida atu ajuda duni sira, maibe iha parte seluk mos hatoman sira hodi sai dependensia ba Governu. 

“Ba hau ("Gaspar Afonso, iha Sub-distrito Nain Feto Sabado 24/03...readsimu fos ne’e benefisiu hotu, maibe ba ami ne’ebe mak ho difisiente ami sente ida ne’e ladun diak mai ami, ami sente duni hetan atensaun husi Governu maibe iha parte ida mos ba ami katak ida ne’e membiasakan (hatoman) ami hodi hein husu ajuda direitamente, maibe tuir lolos ami sira ne’e bele hetan formasaun ida ne’ebe maka ami bele buka rasik. Se Governu hatoman ida hanesan ne’e ema ne’ebe maka tuir ona formasaun bele buka moris, sira ne'e mos hakarak hein para Governu fo deit”.  

Tuir observasaun Jornalista Jornal Nacional Diario iha terenu nota katak, maske fos sira ne’e Governu dehan atu fahe ba ema ne’ebe kbiit la’ek, maibe realidade iha terenu nota katak la’os deit benefisiarius kbiit laek mesak mak simu. Maibe povu babain mos simu hotu fos kuandu hatudu kartaun eleitoral. 

Husi sorin seluk Director Luta Hamutuk "Maricio Akara" dehan, ho pilitika Governu nian ne’e bele hamosu interpretasaun oi-oin no ema bele valoriza katak atu buka simpatia no buka votus. “Tanba dadaun ne’e besik ona eleisaun, entaun komesa iha aprosimasaun oi-oin, hasai fos hodi fahe ka distribui ba povu. Komesa hadia dalan iha fatin hotu-hotu. Ida ne’e bele hamosu analiza balun no ema nia interpretasaun katak bainhira besik eleisaun ema hotu buka simpatia ne’ebe nia kontestu para hetan votus. Hau hanoin analiza sira hanesan ne’e normal tanba ne’e derepenti realidade ne’e sai oin seluk”. 

Ho ida ne’e "Mericio Akara" kestiona katak, iha tempu ne’ebe mak povu sente presija fos no ajuda husi Governu, Governu dehan osan laiha, fos hotu tiha ona. “Nusa mak fahe fos ne’e la’os uluk kedas, maibe foin mak fahe? Afinal iha tinan kotuk ne’e folin fos sae. Dala barak liu povu no sosiedade sira kestiona maibe agora derepenti deit fasil. Ami nia hanoin festa demokrasia ne’e diak liu lao ho murni labele iha money politika, labele uza sasan Governu para buka simpatia ou votus. Por ezemplu, fahe sasan, fahe fos. Lolos ne’e, ema bolu money politik, uza osan para manan poder”. 

"Mericio Akara" argumenta Atu sai lider ida ne’ebe diak no sai responsabilidade ba nasaun no povu, ida poder povu mak sei hatudu no fo se mak bele atu lori poder ida ne’e. Eleisaun nu’udar tempu avaliasaun jeral ba povu atu hili nafatin ou hili seluk. Eleisaun nu’udar prosesu natureza ida tanba sentimentu povu atu hili lideransa foun. Fahe sasan hanesan mos sosa poder, ida ne’e ladun eduka povu. Ne’ebe indikasaun katak buat hotu resolve ho osan ne’ebe loron ruma osan laiha ita foti osan estadu hodi hola votus i ida ne’e hakanek prosesu demokrasia ba oin”. 

Ho ida ne’e Mericio Akara husu ba instituisaun relevante Komisaun Anti Korupsaun (KAK), Provedoria Direitus Humanus no Justisa (PDHJ), Procurador Jeral da Republika (PJR), no Inspektur Jeral tenke halo investigasaun. 

“Institutisaun hirak ne’ebe iha por izemplu PDHJ, KAK, Inspektur Jeral no Prokurador Jeral hirak ne’e tenke iha pro aktivu para halo investigasaun no halo cek ba osan ne’ebe aloka atu sosa fos iha 2010 nusa mak fos ne’e fahe fali iha 2012. ida ne’e nudar responsavel ba departamentu ne’ebe relevante, sosiedade civil hahu kestiona tanba sa mak uluk la fahe I agora derepenti iha fali no tanba sa mak tempu eleisaun fos komesa iha fali. Ida ne’e nu’dar kebohongan publik”, katak Mericio Akara

Kona ba kestaun ne’e Mericio Akara mos sujere, alende PDHJ, KAK no Procurador Jeral, Primeiro Ministro nu’udar Sefi do Guvernu iha poder boot atu fo sansaun ba departamentu hirak ne’ebe la’o la tuir lei ne’ebe iha......by; Ina