Rabu, 28 September 2011

Inkapasidade Ministeriu das Financas prejudika PDD I & II

Dili, 28-09-2011
10:30 otl 

Direktur Luta Hamutuk Mericio (AKARA) hateten katak;  Bazeia ba rezultadu monitorizasaun nebe mak ekipa peskiza Luta Hamutuk hala'o iha distritu Lautem-sub distritu Lospalos, Implementasaun PDD I & II  liu-liu  iha nivel sub distritu, Suco no Aldeia (PDD I) no Projetu nivel Distritu (PDD II), Luta Hamutuk identifika katak hahu husi Janeiro ate fim do fulan Setembru 2011 projeitu PDD balun to agora sidauk bele implementa, tanba INKAPASIDADE MINISTERIU DAS FINANCAS HODI HALO JESTAUN BA PROJETU PDD (PAGAMENTUS ADIANTAMENTU TARDE). liu-liu projetu nebe implementa husi Lider Komunitariu (Kontratu Komunitariu) nebe ho valor US$15,000.00 ba kraik (klasifikasaun A). Maibe projetu to agora sidauk bele implementa tamba laiha pagamentus audiantamentu (50%). Projetu hirak ne’e labele implementa tamba lider lokal sira laiha kapasidade finanseiru atu implementa no depende deit ba prosesu orsamentu husi nasional (ministeriu das financas), to Setembru ministeriu das financas sidauk halao pagamentus tuir prosedimentu nebe determina ona iha dekretu lei PDD I & II.
 
Direktur Mericio (AKARA) hateten katak objectivu husi Projetu Dezenvolvimentu Desentralizadu I & II mak: Atu hasae no kontribui direktu ba aktividade ekonomiku no mos kontribui ba kresimentu ekonomiku, atu loke kampu de trabalho, no lori oportunidade barak ba distritu, sub-distritus, sukus no to'o aldeias.  hodi nune'e dezenvolvimentu ekonomia iha distritu lao.  Implementasaun PDD  nudar prosesu kapasitasaun ba  Lider Lokal no Emprezarius Lokal sira preparadu liu hodi partisipa iha implementasaun Desentralizasaun nebe tuir politika governu atu implementa iha tinan 2014. 

Direktur ne'e haklaken liu tan katak implementasaun PDD I hanesan kontinuasaun husi PDD tinan 2010 nebe sei implementa hosi MAEOT, maibe orsamentu ida ne’e hanesan Kapital Dezenvolvimentu. Bazeia ba dadus konaba projectu PDD I nebe mak Luta Hamutuk hasai katak; Projectu PDD I (2011) sira ne'e ho total orsamentu  hamutuk $15.5 milhoens ho projectu PDD II ho total orsamentu hamutuk $28.8 milhoens.


Bazia ba Monitoramentu nebe mak Luta Hamutuk, AKARA afirma katak Koordenador KDD no EVAS iha Distritu Lautem sira kestiona servisu Ministeriu das fiancas nebe to agora sidauk bele finansia projetu PDD I no II, kestaun nebe hanesan hato’o mos husi Diretor Financas Estatal, tamba ESTATAL hato’o ona relatoriu ba ministeriu das financas, maibe to agora sidauk iha pagamentus ba PDD iha Distritu. Prosesu pagamentus ba PDD nebe tarde ne’e, tuir Luta Hamutuk nia monitorizasaun katak sei fo impaktu ba prosesu implementasaun, nebe kompania sei lahaktuir kontratu data, tamba kompania lokal sira mos infrenta orsamentu nebe mak limitadu hodi halao projetu. 

Monitorizasaun nebe ekipa Luta Hamutuk hala'o iha distritu Lautem identifika katak projetu PDD I no II nebe konsege implementa balun ona, hanesan projeitu nebe tama iha klasifikasaun B,C no D (US$15,001 ate US$250,000) tamba projetu ne’e adjudika ba kompania mak implementa, maibe nemos la garantia katak projeitu sei lao tuir kontratu data no bele prejudika kualidade projetu, tamba to agora sidauk iha pagamentus adiantamentu husi Ministeriu das Financas.

Iha prosesu adjudikasaun projetu PDD, Luta Hamutuk mos identifika katak Komisaun Dezenvolvimentu Distritu (KDD) nebe chefia husi Administrador, halo mis-intrepretasaun ba dekretu lei No.18 PDD liu-liu iha artigu 8 sobre Conflito de Interese no halo desijaun nebe mak prejudika kompania nebe priense kriteriu atu hetan projetu. Tamba tuir informasaun Luta Hamutuk hetan husi Estatal no Agensia Dezenvolvimentu Nasional (ADN) katak desijaun nebe KDD foti nee la tuir dekretu lei

PDD II (Linha Distribuisaun Eletrisidade laiha Kualidade)
Relasiona ho Implementasuan PDD II iha Distritu Lautem, Administrasaun mos tau kestaun ba tamba projetu eletrisidade ne’e nia prosesu implementasaun la liu husi KDD / Administrasaun Distritu hanesan projetu PDD II sira seluk, maibe implementa / Adjudika husi husi nivel nasiona. Nune implementasaun projetu Linha Distribuisaun Eletrisidade laiha kualidade hanesan; kompania uza Ai-rin tuan no forma ai-rian barak mak kleuk, maske nune administrasaun distritu la bele halo intervensaun tamba sira laiha konhesimentu no laiha kompetensia nebe orienta husi nasional atu halo kontrolu direita.

(Governu (linha Ministeriu) laiha kapasidade atu halo planu ba PDD.)
Tuir informasaun mak ekipa Luta Hamutuk rekoilha KDD no MAEOT katak planu projetu nebe prepara husi nasional (Projetu Linha Ministeriu) kria konfuzaun iha prosesu implementasaun iha disitritu / KDD, tamba projetu balun nebe mak planea husi nasional la haktuir ho realidade / nesesidade orsamentu mak presiza. Ne’e tamba laiha estudu nebe mak profundu (verifikasaun), laiha koordenasaun ho autoridade lokal antes halo planu orsamentu (aloka orsamentu). Konsekuensia husi prosesu mak iha projeitu balun mak tenke kansela, akontese mudansa fatin (lokasi projetu) no mudansa kontratu (la tuir alokasaun insisiu).

Relasiona ho kestaun planeamentu husi nasional, Luta Hamutuk identifika implementasaun projetu balun nebe la haktuir /diferente ho planu no orsamentu iha Livru OGE No.3 ba Distritu Lautem nebe aprovadu iha Parlamentu Nasional, mak hanesan:
Konstruksaun Edifisiu CNE Distritu Lautem (valor kontratu nebe kompania asina US$85,000.00 exede alokasaun inisiu US$80,100.00)
  1. Projetu Rehabilitasaun Bemos iha Suco Lore II – Lautem muda fali ba Suco Bauro.
  2. Planu Monumentu Sub-distritu Iliomar maibe implementa iha Sub-distritu lospalos.
  3. Planu Fura bemos iha centru viveiros permanente florestas iha Suco Parlamentu ho orsamentu US$15,000.00 (Projetu ne’e la tama iha lista projetu PDD nebe prepara husi KDD).
  4. Planu Konstruksaun Canal Irigasaun iha Wedare (Projetu nee laiha/ la tama iha lista PDD nebe prepara husi KDD)
  5. Projetu fura bemos iha Fuiloro ho alokasaun inisiu hamutuk US$15,000.00 maibe kontratu mak kompania hetan hamutuk US$30,000.00
  6. Projetu Luhan Pedet Kaben Habokur, Kabuk no Manga Vasinasaun ho valor kontratu US$142,857.15 maibe projetu ne’e laiha / la mensiona iha planu Livru OGE No.3 aprovadu.
  7. Projetu Konstruksaun uma ba Projetu prosesamentu Mina Nu’u iha Suco Bauro no Suco Mehara-Poros hetan alokasaun orsamentu nebe hanesan (US$15,000.00) maibe fatin projetu / distansia atu tula rai henek ba fatin projeitu nia kustu la hanesan, nune sei bele prejudika kualidade projetu iha fatin nebe ho distansia dok.
  8. Projetu konstruksaun Latrinas ba komunidade Lautem ho alokasaun orsamentu hamutuk US$58,640.00 kansela tamba orsamentu la sufisiente 

Direktur Luta Hamutuk Mericio AKARA; Identifika iha terenu (Distritu Lautem), indika katak iha prosesu orsamental no planeamentu ba PDD, governu laiha estudu profundu antes atu aloka orsamentu. Tamba tuir informasaun mak Luta Hamutuk hetan husi MAEOT katak Projetu konstruksaun nebe linha Ministeriu sira fornese ba MAEOT, barak mak laiha Design, BoQ no espesifikasaun teknika. Nune fo impaktu ba alokasaun orsamentu mak aprova iha Parlamentu Nasional. Bazea ba problema hirak ne’e, Luta Hamutuk fiar katak objektivu Politika governu konaba PDD sei failha no sei kria deit pontensia korupsaun no Nepotismu entre membrus governu no kompania.

(PDD Laiha Kontiudu Desentralizasaun) Hanesan ita hotu hatene katak PDD nudar politika nebe atu prepara autoridade lokal sira iha nivel distritu ba implementa desentralizasaun nebe tuir planu governu sei implementa iha tinan 2014. Maibe husi rezultadu monitoramentu nebe ekipa Luta Hamutuk halao iha Distritu Lautem identifika katak PDD nebe hahu implementa husi tinan fiscal 2010 to 2011, politika ne’e sei labele garantia kapasidade autoridade lokal sira, tamba PDD rasik la-hatudu kontiudu desentralizasaun lolos. Kestaun nee hato’o rasik husi Administrador Distritu Lautem nebe nudar koordenador KDD nebe la satisifeitu ho politika PDD. Tamba prosesu / Jestaun ba PDD sentralizadu / deside hotu husi nivel nasional no husi distritu implementa deit tuir politika husi nasional. Nune durante implementasaun PDD, Adminstrasaun distritu laiha kompetensia atu halo planu no halo desijaun ba prosesu PDD.Administrasaun distritu mos kestiona politika desentralizasaun nebe governu kria, tamba koalia konaba desentralizasaun governu presiza estabelese kondisaun nebe mak komprensivu iha area hotu-hotu. Tamba politika preparsaun nebe governu estabelese ne’e iha rea infrastruktura deit, sei labele garantia implementasaun camara municipiu.

Rekomendasaun husi Luta Hamutuk hodi hato'o ba orgaun governu mak relevante:
  1. Rekomenda ba Ministeriu das Financas hodi hadiak lalais sistema pagamentu ba projetu PDD nebe atraju, tamba prosesu ne’e Luta Hamutuk konsidera impedimentu ba Dezenvolvimentu rai laran.
  2. Rekomenda ba governu, espesfiku ba ministeriu das financas no ministeriu sira seluk, katak antes halo planu orsamentu no aloka orsmentu programa infrastruktura, tenke halo uluk estudu tekniku nebe profundu ba projetu infrastrutkura hodi nune labele kria konfuzaun no mal-jestaun iha prosesu implementasaun.
  3. Rekomenda ba governu atu halo revizaun ba gestaun implementasaun PDD nebe la-hatudu kontiudu desentralizasaun, nune autoridade lokal sira bele iha kapasidade atu simu desentralizasaun iha tinan 2014
  4. Rekomenda ba Ajensia Dezenvolvimentu Nasional nomos Estatal atu halo kontrolu no monitorizasaun nebe forte ba servisu KDD hodi bele implementa lolos prosedimentu adisional ba implementasaun PDD I & II, tamba iha indikasaun katak KDD halo iregularidade iha prosesu implementasaun PDD.
  5. Rekomenda ba governu atu halo revizaun ba mekanismu distribuisaun projetu Eletrisidade nebe akotense iha nivel nasional no fo mos poder ba administrasaun distritu KDD atu hola parte iha prosesu. Husu mos Agensia Dezenvolvimentu Nasional atu halo kontrolu ba projetu linha distribuisaun tamba barak mak laiha kualidade hanesan akontese iha distritu lautem.

Kamis, 22 September 2011

OJE La Reflete Ba Povu Nia Moris “Mericio Akara: OJE Governu Atual Tinan-Tinan Sa’e Makaas ”

timorhauniadoben.com
Quinta-feira, 22 de Setembro de 2011
Jornal Nacional Diario - Kinta, 22 Setembru 2011


Director Ejekutivo Luta Hamutuk (LH) Mericio Akara hatete gasta orsamentu iha governu anterior ho governu atual agora iha buat ida mak diferente katak, governu anterior nia osan tinan ida $240 miloens sa’e ba $450 miloes to’o $600 miloes dolar, ita kompara ho governu atual agora sa’e maka’s liu governu anterior nian, tamba OJE governu anterior tun.

“Governu anterior agora sa’e ho ninia orsamentu annual sa’e makaas, to’o tinan kotuk aloka $80,3 miloens depois tinan ida ne’e sa’e tan ba $1,3 billoens ne’eb defirensia ida mak ne’e, governu anterior nia orsamentu kik no governu atual agora uza orsamentu idake bo’ot,” dehan Akara iha ninia servisu fatin iha Farol.

Nia haktuir tan iha deferensia ezekusaun, governu anterior osan ho montante kiik kada tinan konsege ezekuta kuaze 70% ba leten, tamba orsamentu kiik entaun ita hare realidade sira konsege maniza no sira konsege ezekuta projeitu balun diak.

“Ita hatene katak, orsamentu governasaun atual agora, orsamentu annual kada tinan-tinan sempre boot entaun ita hare ninia ezekusaun hanesan ita halo ninia indikador ba orsamentu tinan kotuk, pruzemplo orsamentu $80,3 milloens kapasidade ezekusaun injeral $80,3 deit hanesan kapital infraestrutura 35% ne’e indikador signifika katak, ezekusaun la maxsimal tanba la konsege to’o 50-50 ne’e seidauk to’o estandar lolos ne’e minimu liu 75% kada tinan tenki ezekuta,” nia esplika.

“Agora ita bele halo komparasaun, Governasaun rua ne’e iha diferensia, tamba iha governu anterior ita konsege haree ezekusaun pozitivu kuaze 50% maibe negativu ka lakonsege ezekuta 50%, ida ne’e hanesan komparasaun injeral, hanesan Governu atual ne’e mos, 40% ezekuta ho 60% la ezekuta entaun diferensia,” dehan Akara..

LUTA HAMUTUK HUSU GOVERNU HAMENUS VOLUME IMPORTASAUN PRODUTU HUSI LIUR

Husi: STL, 22/09/2011 
KABLAKIHUN 


Mericio AKARA
Direitur Luta Hamutuk 
DILI- Direitur Luta Hamutuk, "Mericio Akara" husu ba Governu AMP (Aliansa Maioria Parlamentar) ne'ebe xefia husi Primeiru Ministru Xanana Gusmão atu hamenus importasaun produtu husi rai liur bainhira dezenvolvimentu ekonomia rai laran hetan susesu diak. 

"Ami husu ba Governu atu hamenus importasaun produtu husi rai liur bainhira ita nia ekonomia rai laran hetan susesu no fo benefisiu ba povu agrikultura sira," dehan direitur Luta   Hamutuk ba diariu STL iha nia servisu fatin, Farol, Dili, foin lalais ne'e. 

Tuir Direitur Luta Hamutuk, bainhira Governu hamenus ona volume importasaun produtu husi rai liur, bele fo oportunidade ba povu agrikultor sira fa'an sira nia produtu local iha merkadoria hodi hetan rendimentu nomos bele redus numeru pobreza iha rai laran. 

Akara mos husu ba Governu atu regula/hadia folin produtu local uo hadia estrada para povu agrikultor sira bele fa'an sira nia produtu local iha merkadoria hodi hetan osan hodi responde ba nesecidade moris lor-lolon. 

Iha fatin hanesan ‘Luis da Closta” nudar povu agrikultor iha merkado halilaran husu ba Governu hapara importasaun produtu husi rai liur. Tanba durante ne'e sira fa'an produtu local hanesen fehuk ropa, konsumidores ladun hola tanba produtu mak hanesan husi rai liur nakonu iha Supermarket iha dili laran. "Ami husu ba Governu hamenus importasaun hodi bele fo benefisiu ba ami nia produtu local iha merkadu, tanba sasan produtu husi rai liur mai barak entaun ema  la sosa ami nia produtu local'' katak nia. 

Hatan kona ba ejijensia ne'e, Ministru Turismu Comersiu no Industria (MTCI) Gil da Costa Alves hateten politika Governu atu hamenus importasaun mak realize ona ho programa "Povu Kuda Governu Sosa" hodi lirberta povu husi mukit.

Tanba ne’e MTCI kria politika ida estabelese povu kuda governu sosa hodi fo redimentu finanseiru ba povu agrikultura sira. Ami hare liu povu agrikultor nia produtu local hodi sosa bele fo rendimentu osan hodi sira bele selu sira nia oan nia eskola ou fasilita nesecidade familia iha uma laran tenik nia. Jef

Sang Pemimpin dari Kombatan

Husi: http://www.metrotvnews.com 
KABLAKIHUN
Journalist on Duty (21/9) mengangkat tema "Sang Pemimpin dari Kombatan" yang mengulas Timor Leste dalam memperjuangkan kemerdekaannya. 


Iha reportagen ne'e parte metrotvnews halo intervista ho Direktur Luta Hamutuk "Mericio AKARA" hodi hato'o konaba, problema dezenvolvimentu  atual Timor-Leste nebe la iha mudansas signifikante durante tinan ne'e.   

Rabu, 21 September 2011

Husi: Bendito Ray - CJITL
        Timor Hau nia Doben 
(Quarta-feira, 21 de Setembro de 2011)

"Sociedade Sivil fo Apoiu Lere Kontinua F-FDTL"

Mericio Akara
Hafoin Major Jeneral Taur Matan Ruak rejigna an husi instituisaun Falintil Forca Defeza Timor Leste, (F-FDTL), sociedade sivil hatudu mos nia apoiu ba Brigradeiru Lere Anan Timor atu sai hanesan nia susesor iha instituisaun militar ne'e.
   
Director NGO Luta Hamutuk, Mericio Akara fiar katak Lere Anan iha kapacidade ne'ebe diak atu lidera instituisaun F-FDTL.

“Brigadeiro Lere Anan Timor iha kapacidade ne'ebe diak atu lidera Instituisaun F-FDTL tamba Lere la'os foin mak lidera F-FDTL maibe durante 24 anos iha ailaran mos nia lidera tiha ona ho lideransa sira seluk.

Luta hamutuk fiar katak Lere nia lideransa sei hanesan mos Taur. 

Governu rasik liu husi Primeiru Ministru, Xanana Gusmao Segunda feira ne'e hatudu mos komitmentu atu indika Lere hodi troka Taur nia pozisaun. (Bendito Ray/CJITL)

Kamis, 01 September 2011

Luta Hamutuk Apoiu Membru Governu Deklara Riku Soi


Husi: Jornal Diario Nasional
01-09-2011

Organizasaun naun Governamental, ONG LutaHamutuk (LH) apoiu inisiativa Primeiru Ministru Kay Rala  Xanana Gusmao, nebe husu nia membru Governu atu deklara riku soi wainhira remata mandatu servisu.
Mericio AKARA
Durectur Luta Hamutuk

"Ne'e inisiativa ida diak atu nune'e ba povu bele hatene membru governu sira nia servisu desde tinan lima ne'e riku makas tuir nia salariu ka lae. Maibe ita hare wainhira hahu Governasaun Governu la halo ida ne'e agora atu remata mak foin halo" dehan Diretor Ezekutivu Luta Hamutuk  Mericio Akara ba JNDiario, Segunda (29l 8) iha nia servisu fatin Farol, Dili.

Tuir Mericio, lolos  membru Governu sira deklara nia riku soin antes mandatu no depois mandatu Governu nian remata atu nune'e povu bele hatene antes ne'e membru Governu ne'e ukun sira iha riku soi hanesan ne'e, no nia mandatu ikus membru Governu ne'e nia riku soi aumenta ka menus

“Maibe, la buat ida Luta Hamutuk konkorda ho inisiativa refere do ke laiha liu deklarasaun riku soi husi Ministru sira hosi nune'e bele hatudu dalan ba Governasaun ne'ebe tuir mai bele uza hanesan dadus karik Governu foun ne'e iha hanoin atu kombate Korupsaun, mak fasil ba KAK ho PDHJ bele halo investigasaun," nia hateten. cal


                                                                                                               

Rabu, 24 Agustus 2011

Palavras Inspirasaun "AKARA"

Ita nia hahalok iha moris lor-loron no prosesu servisu nian, balun lao ho pasu positivu no seluk laho ho pasu negativu nebe kontrariu ho abito/atetude komum nebe mak esiste.  Prosesu hirak ne'e mak dinamika ba prosesu moris. 

Valor positivu ita tenke mantein nafatin, no negativu ne'e ita tenke tau iha hanoin hodi hadiak. 

Ita tenke orgolho ho susesu nebe mak ita sente maske buat kiik ida. No
Falhanso nebe mak ita hasoru tenke tau konsiderasaun hodi hadiak, labele hanoin failhanso ne'e sai hanesan carga/beban. Ema ida-idak tenke iha korazen hodi dezenvolve pasu hirak ne'e.