Rabu, 06 Juli 2011

INDIKASAUN MAFIA KOMÉRSIO IHA MTCI

INDIKASAUN MAFIA KOMÉRSIO IHA 
MINISTERIO TORISMU COMERSIO E INDUSTRIA (MTCI) TIMOR LESTE

Press Conference Konaba
 "Indikasaun Mafia Fos iha MTCI-Timor Leste
iha Luta Hamutuk
                                        *foto Kablakihun 
Iha loron ikus sira neé, ita rona preokupasaun barak husi povu konaba falta aihan, husi distrito Lautem tó Oecusse, nuné mos husi Atauro tó Betanó, ema hotu preokupa ho aihan mak falta nó ninia folin mos karun ba beibeik.

Bele komprende tanba iha tinan rua nia laran depois de krize finanseiro internasional iha 2008, nó tuir kedan ho krize aihan iha mundo rai klaran tanba hasoru mudansa klimátika extremu, bailoron naruk nó udan mos la-para.

Situasaun mudansa klimatika extremu neé afeta ba iha produsaun aihan iha rai laran, aihan menus ba beibeik tanba fini ne’ebe agrikultor sira kuda iha tos nó natar kuaze dodok hotu. Tanba-neé, hahu tinan 2007 tó iha tinan 2010, Ministerio Turismo, Commércio e Indústria (MTCI) gasta ona osan hamutuk US$120.189 milhoes de dollar hodi hola aihan husi rai liur, nó iha tinan neé aloka tan osan hamutuk US$14,208 milhoes de dollar ba iha rúbrika siguransa alimentar nian. Maibe, fos MTCI kontinua karun, dodok iha armazen, ultrapassa tiha fronteira (nasaun vizinho) nó dalabarak lakon iha merkádo. 

Polemika fos hahu kedan iha tinan 2008, nuné Parlamento Nasional hamosu Komisaun Inkeritu Parlamentar hodi hálo investigasaun, maibe ikus mai ita hotu lahatene prosesu neé tó iha ne’ebe? Nó saida mak sai problema nia abut lolos? Tanba rezultadu Komisaun Inkeritu Parlamentar taka ba públiku nó husik nónók tiha deit. Hatudu katak reprezentante povu mos seidauk hatudu sira ninia sensibilidade konaba problema fos mak involve mal-jestaun nó indikasaun korrupsaun iha Ministériu MTCI. Ema hotu preokupa ho situasau neé, husi Presidente da Republika, Primeiro Ministro, Parlamentu Nasional, sosiedade sivil, igreza tó povu iha área remotas, maibe tó ohin loron problema fos nunka konsege resolve. Nó pior liu tan fos ho marka MTCI hálo ona distribuisaun / ka fán tó ona iha Asam-Asam, Kabupaten Tanah Laut, Kalimantan Selatan iha dia 20 de Maiu de 2011 (fonte: Banjarmasin Post, 22/05/2011). Povu hasoru aihan menus, maibe realidade ida neé hatudu iha indikasaun forte ba mafia komersiu iha Timor Leste. 

Tuir informasaun husi nótisia seluk ne’e katak, fos neé, nudar fos restu ne’ebe mai husi Timor Leste, agora dadaun Polisia Maritima Indonésia iha fatin ne’eba prende ona ro-ahi Vietnam marka MV Long Van, fos 136 sakas nó kaptura kedan ninia kapitaun nó crew sira. Husi nótisia seluk (Diario Nacional, 27/06/2011) katak, kuaze fos hamutuk rihun 8,200 sakas ho kilograma 26/saka mak distribui iha Asam-Asam nó fa’an kada saka ida Rp. 85,000 (US$10). Saida los mak akontese? Nó tanbasa mak nain-ulun sira iha nasaun ida neé seidauk preokupa ho situasaun ida neé? 

MAFIA KOMÉRSIO IHA PROSESU IMPORTASAUN FÓS 

Luta Hamutuk hakarak ható ba públiku nó orgaun kompetente sira katak, problema fós sai ona fenómena ida mak tenki hetan atensaun makaas husi instituisaun Estado, iha obrigasaun atu hálo asaun hasoru, tanba hatudu momos indikasaun involvimentu husi grupo mafia komérsiu, sistematiku nó organizadu. Kauza ida ne’e, hanesan mos iha tinan rua kotuk konaba prosesu distribuisaun nó mekanismu tenderizasaun ne’ebe iha indikasaun forte mal-jestaun nó korrupsaun, nebé hamosu Komisaun Inkeritu Parlamentar. Maske ikus, ninia rezultadu arkiva tiha deit iha Parlamentu Nasional. 

Problema fós ultrapassa fronteira, laos foin mak akontese, tanba iha tinan kotuk fós konsege fa’an tó tiha iha Kefa-Atambua, liu tiha ona fronteira mota-ain, ninia rezulta mak MTCI demite funsionariu nó hakotu kontratu ho kompania hamutuk 5 mak involve dereitamente iha asaun ne’e. Agora dadaun mosu kauza foun tan, atraves povu barak komesa konsumu ‘akar’ hodi moris deit maibe ita nia fos MTCI tó tiha ona ilha (pulau) bo’ot ida iha Indonesia, Ilha Kalimantan. Neé problema seriu, nó Luta Hamutuk husu ba orgaun kompetente sira atu foti medidas immediatu hodi resolve lalais. 

Antes ro-ahi Vietnam marka MV Long Van hálo tranzasaun iha Asam-Asam, tuir informasaun katak depois de tama ona iha Timor Leste (Kasi Penegakan Hukum Polair Polda Kalimantan Selatan Kompol Joko Sadonó mengatakan “Kapal MV Long Van bertolak dari Vietnam dengan membawa ribuan karung beras tujuan Timor Leste, namun sebelum kembali ke Negara asal/Kapal asing ini mengisi batubara dan menjual ratusan karung beras kepada masyarakat di sekitar wilayah Asam-Asam”). 

Iha indisius Alfandega Timor Leste hetan konesementu/hatene katak Ro-ahi né, la-deskarega /la-hatun hotu fos iha Portu Dili ka lori fos balun fila.( lori ba nebe ita hotu seidauk iha serteza). 

Bainhira hálo análiza ba informasaun ida neé, Luta Hamutuk hakarak kestiona konaba motivu tula fos balun fila, neé tuir duni planó ka lae? ou tuir lolos fos neé seidauk mai iha Timor Leste ka oinsa? 

Hare ba faktus / realidade husi nótisias sira nebe mai husi fontes Indonésia nian, Luta Hamutuk iha konkluzaun tuir mai neé. 

Katak iha indikasaun forti MTCI núdar Orgaun Estado nian ka nia ema ruma nebe responsavel, komete krime sira nebe ami indika iha kraik: 

Indikasaun forte ba krimi (1) Krimi administrasaun danóza, Kodiku Penal, artigo 274 “ema neébe, kuandu iha obrigasaun atu fo destinho ka administra ema seluk nia interese, servisu ka bem patrimonial ka pessoa kolektiva nia interese……. sei hetan pena prizaun tó tinan hat.” (2) Krimi falsifikasaun dokumentus, iha Kodiku Penal artigo 303, 304, 305 nó 306 klaru hateten katak “ema neébe hamosu prejuizu ba ema seluk ka ba estado hodi hetan benefisiu ilejitimu ba nia an rasik ka ba ema seluk, halo falsifikasaun aksaun, nó tentativa fo-fatin ba punisaun” nuneé sei hetan pena prizaun tó tinan hat. (3) Abuza poder, iha Kodiku Penal artigo 297  hateten katak, bainhira uza nia knar prejuizu hodi hetan benefisiu ba nia an ka ema seluk, sei hetan prizaun toó tinan 4 ka multa. (4) Bem ka merkadoria nia importasaun nó exportasaun ilisita, iha Kodiku Penal artigo 315, konaba lisensa importasaun nó exportasaun, sei laiha bele hetan pena prizaun tinan 2 ka multa. Bainhira Luta Hamutuk tuir prosesu neé didiak, hare’e nó hálo análiza katak iha prosesu fornesimentu aihan ba iha importasaun fos hatudu katak, se fos neébe tama mai duni iha Porto Timor Leste depois mak lori fila balun, neé hatudu indikasaun forte konaba hahalok krime frauda fiscal (Kodiku Penal artigo 314)

konaba prosesu exportasaun nó selu fiscal/impostu nian. Se ro-ahi Vietnam neé sai duni husi Timor Leste, ro-ahi kompri duni regras exportasaun nó ninia regras fiscal neébe implementa iha alfandega ka lae? Realidade ida neé hatudu katak, iha indikasaun forte alfandega mos involve iha frauda fiscal, nó krime seluk nebe koko atu prejudika Estado Timor Leste. 

PREOKUPASAUN NÓ EJIJENSIA LUTA HAMUTUK 
  1. Husu ba Parlamento Nasional atu estabelese Komisaun Inkeritu Parlamentar, nó konsidera situasaun neé sériu, tanba halakon osan Estado, iha irregularidade iha prosesu importasaun fos, povu afetado konaba falta de Ai-han ba sira nia moris, nó afeta mos ba iha integridade administrasun nebé grave ba Estado Timor Leste. 
  2. Husu ba Ministériu Publico atu halo investigasaun ba Alfandega (Porto), Kompania Importador, Direitor Jeral MTCI, Direitor Importasaun nó Exportasaun MTCI nian nó investiga Ministro MTCI, nudar responsavel maximu iha Ministériu refere. 
  3. Husu ba Komisaun Anti-Korrupsaun atu inisia lalais investigasaun ba kazu neé, tanba iha indikasaun forte abuza puder nó indikasaun forte ba krími falsifikasaun dokumentus nómos administrasaun danóza (Kodiku Penal, artigo 274, 297, 303 tó 306 nó 315) 

Ba atensaun ita hotu nian, ami ható obrigado wain! 

Dili: 6 de Julho de 2011 


Mericio Akara Direitor Luta Hamutuk
 Tel: 726 3783 


Ho respeito tomak ami ható mos ba: 
1. Sua Excelentisimo Presidente da Republica RDTL. 
2. Sua Excelentisimo Presidente Parlamento Nasional RDTL.
3. Sua Excelentisimo Primeiro Ministro RDTL.
4. Sua Excelentisima Procuradora Geral da Republica. 
5. Excelentisimo Komissário ba Komissaun Anti-Korrupsaun. 
6. Excelentisimo Provedor Direitus Humanus e Justisa. 
7. Orgaun kompetente. 
8. Média. 
9. Arkivu. 

Minggu, 03 Juli 2011

Luta Hamutuk Community Briefing Activity

In brief-July 3th:

Directur of Luta Hamutuk Institute "Mericio AKARA"  tell Luta Hamutuk Institute will conduct community meeting during 4 days in Railaco-Ermera District (4-7 July 2011). 

The objective of the meeting is to disseminate information on Petroleum Fund, EITI, State Budget Execution & promoting community base advocacy methodology towards National Development process.

Kamis, 30 Juni 2011


KABLAKIHUN 
Dili

STL, 30-06-2011

DILI-Direktur Luta Hamutuk Mericio Akara kestiona prosesu tenderizasaun nebe Governu halo, tanba tender nebe halo laiha Kriteria i Transparente. Tanba ne’e estraga kualidade projetu nian. 

Tuir AKARA, katak Govemu AMP laiha mekanismu diak ba prosesu tendorizasaun tan{ba nee haburas korupsaun no kuaiidade projeitu ladiak. Iha Kompania balun laiha kapasidade, maibe govemu fahe proyek bot I ikus kualidade projeitu tau risku. Governu fo osan deit la hare ba ema nian ka kompania nia kapasidade atu halo konstrusaun ruma. 

Tuir Akara mos Govemu halo tender, maibe tender nebee halo larigoruzu, dala halo tender, maibe ikus mai fo ba kompania laiha kapasidade, tanla fator fa familia kolega no fator seluk. 

"Hau hanoin Governu nia mekanismu nee sei fraku, entre sira fo tender ba malu no sira nee hanesan autor hotu halo nusa maka asunhr korupsaun nee bele kombatei, osan nebe Govemu gasta barak liu maka iha Infraestrutura, maibe sira nia jestau iao ladun diak, tamba laiha kontrola ba ema nebe kaer tender no kualidade projeitu ,"hateten Akara ba STL, Kuarla (2816) iha knua Mandarin 

Tuir atevista nee katak, tender barak maka Govemu sira fo ba malu, maibe iaiha kualidade. Hanesan Estrada ohintakaaban kuak fali ida nee maka dehan laiha mekanismu kontroru ba prosesu tederizasaun, Gov fo deit ba ema sira ne’e, maibe dala barak maka laiHa relatorio Ba hosi tenderisazaun sir ane’e. 

Iha parte seluk Reprezentante Povu iha uma fuLun Parlamentu Nasional Deputadu FRETILIN Inacio Moreira hateten katak ita bele dehan katak Governu ida nee han duni osan Esl.adu nian, tamba infra-Estrutura mos to oras nee povu barak maka kestiona ho ida nee Govemu hasai osan deit la hatene osan sira nee ba nebe ?. 

"Ita bele dehan mos katak Koruptor nee buras dunia iha Pafie nebe kaer Prozeifir sira nee hanesan ita hare dalan sira nee ohin taka aban nakloke, ida ne tanba Gov taka matan deit fo tender ba ema, dala ruma ema laiha kapasidade atu kaer projectu ida ne’e, tamba hare familia, sira fo deit ba malu, maibe la hatene kualidade projectu atu sai ona. 

Nune'e mos Prezideate Komisawr Pedro da Costa mos, katak Govemu ida nee halo dmi buat ruma, maibe dalan nebe dehan ohintaka aban nakloki ida nee laos maioria, maibe iha pkte balun deit, Govemu ida nee halo duni buat barak ba Povu. 

"No hau fiar katak povu maka bele tetu katak saida maka govemu halo durante nee Govemu sei lahalo buat hotu iha ioron ida nia laran, maibe presija tempu. Buat nebee ema barak dehan taka Estrada ohin aban kuak fali, nee laloq dala ruma kala akontese, tanba mudansa klimatika, 

" hateten Costa.Mj5


Selasa, 28 Juni 2011

Fos MTCI Faan ilegal to'o Provinsia KALIMANTAN-Indonesia


KABLAKIHUN
Dili
Diario Nasional 28-06-2011

Organizasaun Não Govermental (ONG) Luta Hamutuk eziji ba Ministru Turismu Comercio no Industria Gil da Costa Alves no Primeiru Ministru -
(PM) atu esplika urjentimente ba povu konaba fos marka MTCI ne'ebe  mak faan iha Provinsia KALIMANTAN INDONESIA. 

Problema ne'e seriu tanba ne'e Institusaun Luta Hamutuk nia pozisaun mak ne'e, “Eziji ba Ministru Turismu Komersiu  (MTCI)-Indonesia no Primeiru Ministru Xanana Gusmdo nu'udar Xefi Governu tenke esplika urjentemente ba povu, tanbasa mak faan fali fos MTCI ba Indonesia. Entretantu ita nia povu buka fos susar atu mate, maibe Ministru Turismu Komersiu  (MTCI) ba faan fali ba Indonesia ne'e iha", hateten MERICIO AKARA” nu'udar Director Luta Hamutuk ba Jornal Nacional Diario, via telefonika Segunda Feira (2816) kalan.

Director Institusaun Luta Hamutuk ne’e  hatutan, nu'udar membru Sobiedade Sivil ida ne'ebe mak durante ne'e luta ba  Justisa Ekonomia lamenta tebes ho Governu no Estadu Timor-Leste. "Ami lamenta no triste tebes,  tanba lolo’os ne'e, Governu no Estadu Timor-Leste tenke fo asistensia ba nia povu, maibe realidade sira halo fali sira nia interese privadu mak maka'as liu", katak MERICIO AKARA.  Akontesiomentu ne’e nia husu ba ba Governu Indonesia  no Timor-Leste, liu-liu Komisaun Anti Korupsaun (KAK) tenke kolabora ho Komisi Pemberantasan Korupsi (KPK) Indonesia nian atu halo-investigasaun ba MAFIA KOMERSIU ne'ebe  mak akontese dau-daun ne'e.
By; rau/sbrlK-4lxio 

Minggu, 26 Juni 2011

Inkontru Board EITI-Internasional iha Amsterdam-Belanda


Kablakihun 
Dili, 24-06-2011 

Inkontru membru Board EITI-Internasional iha Amsterdam/Belanda 


Directur Luta Hamutuk "Mericio AKARA" nudar Representante parte Sosiedade Civil iha Regiaun ASIA PASIFICU nian, nebe partisipa inkontro entre membru Board EITI-Internasional nebe hala’o iha sidade Amsterdam-Belanda, Inkontru ne'e hahu husi loron 08-10 de Junho 2011, nudar inkontro kontinuasaun ba Conferensia EITI-Internasional nebe mak halao iha Paris iha loron 03-04 Marsu 2011. 

Partisipantes iha Inkontru Board EITI-Internasional ne’e mai husi Nasaun sir amak adopta ona Inisiativa ne'e, mak hanesan Nasaun: Republica Democratic Congo, Ajerbaizan, Mongolia, USA no Timor Leste. Partisipantes husi regiaun Asia Pasificu nian mak Mericio “AKARA” Directur Luta Hamutuk nudar representante membru board EITI-internasional husi Sosiadade Civil sira husi Regiaun Asia Pasificu nian. Partisipantes husi parte Kompaña mina internasional mak hanesan : Kompaña Chevron, British Petroleum (BP) sst. 

Objective husi inkontro membru Board EITI-inernasional: Diskute mudansa ba Kriteria no standar EITI balun, deskute hodi hametin liu tan meus/criteria atu hetan compliant-Country ne’e, update mos prosesu implementasaun EITI husi reprezentante Governu, kompania & Sosiedade Civil iha kada regiaun. 

Inkontru ida ne’e atu hare konaba Kriteria no Standar EITI; Tanba prosesu halao validasaun ba nasaun sira nebe mak hetan atu sai hanesan compliant country ne’e, ba nasaun balun ladun nia prosesu ladun ketat, hanesan iha Nsaun “Nigeria” parte Governu mak hatudu Sosidade Civil sira hodi tur iha Multi Stakeholders Working Group (MSWG) EITI. 

Iha inkontru ne’e mos koalia barak liu konaba Kriteria ba prosesu Validasaun; Prosesu validasaun mak atu hala’o tenke halo interview tuir standar (no ketat) ba komponente sira mak hanesan: Tenke Intervista ho sosiadade Civil sira hotu, parte Governu no kompania. Iha Inkontru ne’e mos diskute konaba oinsa atu hasae Involvimento masimu husi Sosiedade Civil, tanba Inisiativa EITI ne’e rasik mai husi CSO, kuandu Involvimentu CSO la maksimal signifika EITI la susesu. Nasaun kandidatu ba inisiativa EITI mak hanesan: Husi Regiaun Asia Pacific nian: 

Iha Nasaun hamutuk hat (4) mak iha ona komitementu atu adopta inisiativa ida ne’e, nasaun hat ne’e mak hanesn: Papua-Nevaguene, Laos, Vietnam no Philippine. Nasaun hirak ne’e balun hetan sponsor no balun hato’o rasik sira nia inisiativa hodi adopta inisiativa EITI. Nasaun sira mak hetan sponsor hodi adopta inisiativa ne’e mak hanesan: Papua NovaGuene, Salomon Island nia sponsor mak “Banku Mundial” hodi fasilita nasaun sira ne’e sai nasaun kandidatu. Husi regiaun Asia Central nian. Nasaun “Mongolia” nudar representante iha membru Board EITI hato’o katak nasaun hirak nebe iha regiaun Asia Central hato’o ona sira nia preparasaun atu sai nasaun kandidatu ba inisiativa EITI. 

Husi parte kompaña hanesan “Chevron no British Petroleum (BP)” sei focus hodi involvimento no suporta nafatin EITI. Kompaña hirak ne’e hala’o hela esplorasaun iha Indonesia no mos rai sira seluk. Iha inkontru ne’e mos hato’o katak Kompaña ba industria Manning, hanesan Kompaña Freeport nebe mak hala'o esplorasaun no esploitasaun Manning iha Indonesia mos iha interese maka’as atu involve iha Inisiativa EITI n’e’e. 

Atu garante implementasaun inisiativa EITI iha nasaun sira nebe mak iha riku mina no gas. Inisiatuva EITI ne’e mos hetan apoiu finanseiro no politika husi Institusaun Internasional sira no mos nasaun bo’ot sira iha mundo mak hanesan : Institusaun Internasional mak “Banku Mundial, IMF. Nasaun bo’ot sira nebe mak interese maka’as hodi suporta implementa EITI to’o agora mak: United State of America (USA), Norwegia, Australia apoiu hirak ne’e liu sei liu husi Banku Mundial. 

Tuir planu sekertariado EITI-Internasional Inkontro Membru Board EITI ba dala 2 nian, sei hala'o iha fulan Outubru 201, iha cidade JAKARTA-Indonesia. 

Jumat, 24 Juni 2011

Korupsaun Buras iha prosesu Tenderizasaun


Dili, 24/-6/2011 Diario Nasional 
By: nty

Directur LUTA HAMUTUK "MERICIO AKARA" Hateten katak osan kuaze  30% lakon iha prosesu tenderizasaun, tanba la iha sistema kontrola ba projectu sira ne'e.

Directur Luta Hamutuk "MERICIO AKARA" hateten, indikasaun korupsaun barak liu mosu iha prosesu aprovisionamentu "Kuaze 30% osan lakon iha aprovisionamentu, ida be sistema tender, fo projectu ba malu, tanba laiha sistema de kontrolu no inspektor jeral sira laforsa tan sira involve iha laran" Hateten MERICIO AKARA ba Jornalista Diario Nasional foin lalais ne'e iha Hotel Timor bainhira partisipa iha diskusaun Lei Anti Korupsaun.  

Aleinde  ne'e mosu mos iha departementu infrastruktura binhira hala'o projetu, tanba sira mak kaer projetu barak liu. Tuir lolos problema hanesan ne'e Komisaun Anti Korupsaun (KAK) no Providoria dos Direitus Humanus e Justiza (PDHJ) investiga profundo laos hein ema informa lai.

KAK no PDHJ mos halo supervizaun ba projetu sira ne'e, ita so depende deit ba sira fo relatoriu dehan AKARA. Tanba ne'e Luta Hamutuk hato'o nia  proposta ba Governu no Parlamentu Nasional (PN) atu hare Lei Anti Korupsaun ne'e ho di-diak hodi tau Lei ne'e regrozu para  kompania nebe mak hakarak komete iha krimi ne'e,  tenke hateten Kompania ne'e bangkrut.  

Rabu, 22 Juni 2011

Mericio AKARA HUSU OBSERVA SERVISU INSTITUTO LUTA HAMUTUK

Dili, 22-06-2011
Kablakihun

Directur Instituto Luta Hamutuk "MARICIO AKARA" Hato'o liamenon ba  Selebrasaun Aniversariu Intituto Luta Hamutuk nian ba dala 6 iha Loron 20 Junu 2011, iha momentu ida ne'e "MERICIO AKARA" husu ba entidade sira hotu fo hanoin konaba Instituto Luta Hamutuk nia servisu Durante ne'e.

Directur Instituto Luta Hamutuk "Mericio AKARA" Hateten katak, ho Anversariu ne'e nudar momentun diak ba ami (LUTA HAMUTUK) hodi rona barak opiniaun  husi Kolegas sira hotu no mos entidades hotu-hotu nebe mak partisipa iha selebrasaun Aniversariu Luta Hamutuk nian ne'e. 

Directur "Mericio AKARA" mos hato'o atu lidera  Institusaun ne'e atu sai bo'ot ami presiza rona Observasaun barak husi Entidades hotu.