Selasa, 28 Juni 2011

Fos MTCI Faan ilegal to'o Provinsia KALIMANTAN-Indonesia


KABLAKIHUN
Dili
Diario Nasional 28-06-2011

Organizasaun Não Govermental (ONG) Luta Hamutuk eziji ba Ministru Turismu Comercio no Industria Gil da Costa Alves no Primeiru Ministru -
(PM) atu esplika urjentimente ba povu konaba fos marka MTCI ne'ebe  mak faan iha Provinsia KALIMANTAN INDONESIA. 

Problema ne'e seriu tanba ne'e Institusaun Luta Hamutuk nia pozisaun mak ne'e, “Eziji ba Ministru Turismu Komersiu  (MTCI)-Indonesia no Primeiru Ministru Xanana Gusmdo nu'udar Xefi Governu tenke esplika urjentemente ba povu, tanbasa mak faan fali fos MTCI ba Indonesia. Entretantu ita nia povu buka fos susar atu mate, maibe Ministru Turismu Komersiu  (MTCI) ba faan fali ba Indonesia ne'e iha", hateten MERICIO AKARA” nu'udar Director Luta Hamutuk ba Jornal Nacional Diario, via telefonika Segunda Feira (2816) kalan.

Director Institusaun Luta Hamutuk ne’e  hatutan, nu'udar membru Sobiedade Sivil ida ne'ebe mak durante ne'e luta ba  Justisa Ekonomia lamenta tebes ho Governu no Estadu Timor-Leste. "Ami lamenta no triste tebes,  tanba lolo’os ne'e, Governu no Estadu Timor-Leste tenke fo asistensia ba nia povu, maibe realidade sira halo fali sira nia interese privadu mak maka'as liu", katak MERICIO AKARA.  Akontesiomentu ne’e nia husu ba ba Governu Indonesia  no Timor-Leste, liu-liu Komisaun Anti Korupsaun (KAK) tenke kolabora ho Komisi Pemberantasan Korupsi (KPK) Indonesia nian atu halo-investigasaun ba MAFIA KOMERSIU ne'ebe  mak akontese dau-daun ne'e.
By; rau/sbrlK-4lxio 

Minggu, 26 Juni 2011

Inkontru Board EITI-Internasional iha Amsterdam-Belanda


Kablakihun 
Dili, 24-06-2011 

Inkontru membru Board EITI-Internasional iha Amsterdam/Belanda 


Directur Luta Hamutuk "Mericio AKARA" nudar Representante parte Sosiedade Civil iha Regiaun ASIA PASIFICU nian, nebe partisipa inkontro entre membru Board EITI-Internasional nebe hala’o iha sidade Amsterdam-Belanda, Inkontru ne'e hahu husi loron 08-10 de Junho 2011, nudar inkontro kontinuasaun ba Conferensia EITI-Internasional nebe mak halao iha Paris iha loron 03-04 Marsu 2011. 

Partisipantes iha Inkontru Board EITI-Internasional ne’e mai husi Nasaun sir amak adopta ona Inisiativa ne'e, mak hanesan Nasaun: Republica Democratic Congo, Ajerbaizan, Mongolia, USA no Timor Leste. Partisipantes husi regiaun Asia Pasificu nian mak Mericio “AKARA” Directur Luta Hamutuk nudar representante membru board EITI-internasional husi Sosiadade Civil sira husi Regiaun Asia Pasificu nian. Partisipantes husi parte Kompaña mina internasional mak hanesan : Kompaña Chevron, British Petroleum (BP) sst. 

Objective husi inkontro membru Board EITI-inernasional: Diskute mudansa ba Kriteria no standar EITI balun, deskute hodi hametin liu tan meus/criteria atu hetan compliant-Country ne’e, update mos prosesu implementasaun EITI husi reprezentante Governu, kompania & Sosiedade Civil iha kada regiaun. 

Inkontru ida ne’e atu hare konaba Kriteria no Standar EITI; Tanba prosesu halao validasaun ba nasaun sira nebe mak hetan atu sai hanesan compliant country ne’e, ba nasaun balun ladun nia prosesu ladun ketat, hanesan iha Nsaun “Nigeria” parte Governu mak hatudu Sosidade Civil sira hodi tur iha Multi Stakeholders Working Group (MSWG) EITI. 

Iha inkontru ne’e mos koalia barak liu konaba Kriteria ba prosesu Validasaun; Prosesu validasaun mak atu hala’o tenke halo interview tuir standar (no ketat) ba komponente sira mak hanesan: Tenke Intervista ho sosiadade Civil sira hotu, parte Governu no kompania. Iha Inkontru ne’e mos diskute konaba oinsa atu hasae Involvimento masimu husi Sosiedade Civil, tanba Inisiativa EITI ne’e rasik mai husi CSO, kuandu Involvimentu CSO la maksimal signifika EITI la susesu. Nasaun kandidatu ba inisiativa EITI mak hanesan: Husi Regiaun Asia Pacific nian: 

Iha Nasaun hamutuk hat (4) mak iha ona komitementu atu adopta inisiativa ida ne’e, nasaun hat ne’e mak hanesn: Papua-Nevaguene, Laos, Vietnam no Philippine. Nasaun hirak ne’e balun hetan sponsor no balun hato’o rasik sira nia inisiativa hodi adopta inisiativa EITI. Nasaun sira mak hetan sponsor hodi adopta inisiativa ne’e mak hanesan: Papua NovaGuene, Salomon Island nia sponsor mak “Banku Mundial” hodi fasilita nasaun sira ne’e sai nasaun kandidatu. Husi regiaun Asia Central nian. Nasaun “Mongolia” nudar representante iha membru Board EITI hato’o katak nasaun hirak nebe iha regiaun Asia Central hato’o ona sira nia preparasaun atu sai nasaun kandidatu ba inisiativa EITI. 

Husi parte kompaña hanesan “Chevron no British Petroleum (BP)” sei focus hodi involvimento no suporta nafatin EITI. Kompaña hirak ne’e hala’o hela esplorasaun iha Indonesia no mos rai sira seluk. Iha inkontru ne’e mos hato’o katak Kompaña ba industria Manning, hanesan Kompaña Freeport nebe mak hala'o esplorasaun no esploitasaun Manning iha Indonesia mos iha interese maka’as atu involve iha Inisiativa EITI n’e’e. 

Atu garante implementasaun inisiativa EITI iha nasaun sira nebe mak iha riku mina no gas. Inisiatuva EITI ne’e mos hetan apoiu finanseiro no politika husi Institusaun Internasional sira no mos nasaun bo’ot sira iha mundo mak hanesan : Institusaun Internasional mak “Banku Mundial, IMF. Nasaun bo’ot sira nebe mak interese maka’as hodi suporta implementa EITI to’o agora mak: United State of America (USA), Norwegia, Australia apoiu hirak ne’e liu sei liu husi Banku Mundial. 

Tuir planu sekertariado EITI-Internasional Inkontro Membru Board EITI ba dala 2 nian, sei hala'o iha fulan Outubru 201, iha cidade JAKARTA-Indonesia. 

Jumat, 24 Juni 2011

Korupsaun Buras iha prosesu Tenderizasaun


Dili, 24/-6/2011 Diario Nasional 
By: nty

Directur LUTA HAMUTUK "MERICIO AKARA" Hateten katak osan kuaze  30% lakon iha prosesu tenderizasaun, tanba la iha sistema kontrola ba projectu sira ne'e.

Directur Luta Hamutuk "MERICIO AKARA" hateten, indikasaun korupsaun barak liu mosu iha prosesu aprovisionamentu "Kuaze 30% osan lakon iha aprovisionamentu, ida be sistema tender, fo projectu ba malu, tanba laiha sistema de kontrolu no inspektor jeral sira laforsa tan sira involve iha laran" Hateten MERICIO AKARA ba Jornalista Diario Nasional foin lalais ne'e iha Hotel Timor bainhira partisipa iha diskusaun Lei Anti Korupsaun.  

Aleinde  ne'e mosu mos iha departementu infrastruktura binhira hala'o projetu, tanba sira mak kaer projetu barak liu. Tuir lolos problema hanesan ne'e Komisaun Anti Korupsaun (KAK) no Providoria dos Direitus Humanus e Justiza (PDHJ) investiga profundo laos hein ema informa lai.

KAK no PDHJ mos halo supervizaun ba projetu sira ne'e, ita so depende deit ba sira fo relatoriu dehan AKARA. Tanba ne'e Luta Hamutuk hato'o nia  proposta ba Governu no Parlamentu Nasional (PN) atu hare Lei Anti Korupsaun ne'e ho di-diak hodi tau Lei ne'e regrozu para  kompania nebe mak hakarak komete iha krimi ne'e,  tenke hateten Kompania ne'e bangkrut.  

Rabu, 22 Juni 2011

Mericio AKARA HUSU OBSERVA SERVISU INSTITUTO LUTA HAMUTUK

Dili, 22-06-2011
Kablakihun

Directur Instituto Luta Hamutuk "MARICIO AKARA" Hato'o liamenon ba  Selebrasaun Aniversariu Intituto Luta Hamutuk nian ba dala 6 iha Loron 20 Junu 2011, iha momentu ida ne'e "MERICIO AKARA" husu ba entidade sira hotu fo hanoin konaba Instituto Luta Hamutuk nia servisu Durante ne'e.

Directur Instituto Luta Hamutuk "Mericio AKARA" Hateten katak, ho Anversariu ne'e nudar momentun diak ba ami (LUTA HAMUTUK) hodi rona barak opiniaun  husi Kolegas sira hotu no mos entidades hotu-hotu nebe mak partisipa iha selebrasaun Aniversariu Luta Hamutuk nian ne'e. 

Directur "Mericio AKARA" mos hato'o atu lidera  Institusaun ne'e atu sai bo'ot ami presiza rona Observasaun barak husi Entidades hotu.   

Selasa, 21 Juni 2011

Selebrasaun Aniversariu Luta Hamutuk ba dala 6

Selebrasaun aniversariu Luta Hamutuk ba dala 6 ne’ebe selebra iha edifisiu Luta Hamutuk ho aktividade sira hanesan, diskusaun publiku ho titulu “Refleksaun ba Prosesu Dezenvolvimentu Nasional no Karakter Estadu” diskusaun publiku ne’e aprezenta orador nain rua mak hanesan, Rui Maria de Araujo no Zaquelina Aquino Siapno. Farol Dili Timor Lorosa’e, loron Segunda Feira (20/06/2011)


Senin, 20 Juni 2011

Luta Hamutuk Aniversary


Dili, 20-06-2011
KABLAKIHUN.

Luta Hamutuk Institute will celebrate its 6th aniversary on 20 June 2011 and would like to invite you all to attend the celebration.

Agenda :

1. Welcome remark from Luta Hamutuk Director

2. Reflection from DR. Jacquiline Aquino (Associate Professor at Seoul University, South   Korea) and DR. Rui Araujo (Former Timor Leste Health Minister) on " The Process of State Building and Character Building of Timor Leste" and public Discussion.

3. Confraternity Dinner

Venue : Luta Hamutuk Institute Office
Rua Gov. Celestino da Silva - Farol
Aldeia Lirio, Suco Motael, Vera Cruz

Monday: 20 June 2011
Time : 15.00 - Finish


Contact Person : Mr. Antonio Soares +670 7369631

Jumat, 17 Juni 2011

Directur Luta Hamutuk hato'o Prespektiva Sosiadade Civil konaba Kombate Korupsaun.

Dili, 16-06-2011
KABLAKIHUN

 Directur Luta Hamutuk hato'o  Prespektiva Sosiadade Civil konaba Kombate Korupsaun

Foto istimewa  iha Jornal Diario "TIMOR POST" loron  17-06-2011
Iha Loron 16 fulan Junnu tinan 2011, Directur Luta Hamutuk Mericio "AKARA" nudar Orador ba Seminario nebe mak organiza husi ONG LABEH, Seminario ne'e hala'o iha HOTEL TIMOR.Seminario ne'e hala'o hodi fo prespektiva Sosiadade Civil konaba oinsa atu Kombate Korupsaun iha  nasaun Timor Leste.

Directur Luta Hamutuk Mericio "AKARA" sujere, Timor Leste presiza tau Lei Anti Korupsaun ida mak siak no diak liu tan tau " Hukuman Berat" ba Koruptor Sira, tanba Korupsaun ne'e sei Impede Dezenvolvimentu no Hamonu Kredibilidade Nasaun iha Mundo Mericio "AKARA" haklean liu tan katak, Korupsaun ne'e asuntu Global, tanba ema hotu koalia ba asuntu ne'e, tanba ne'e ita tenke tau konsiderasaun makaas ka hanesan asuntu estra ordinario, tanba korupsaun ne'e bele hamonu kredibilidade nasaun iha mundo, bele hakanek Demokrasia iha Timor Leste.


Timor Post edisaun 17-06-2011

Directur Luta Hamutuk Mericio "AKARA" koalia tenke Tau as Lei no Lei mak tenke sai Panglima para halo dezenvolvimentu tuir Lei, para ema labele halo Korupsaun.   



Directur Mericio "AKARA" mos hato'o kata Timor Leste nudar Nasaun Kiik, hakarak promove Transparensia no hakarak kombate korupsaun, maka Memebru Governu sira tenke Deklara sai sira nia Riku soin antes sai membru Governu, ne'e para fasili hodi halo investigasaun, bainhira ita halo investigasaun ba  sira nia rikusoin.